Alpīnisms, klinšu kāpšana, kāpšanas sports, sporta kāpšana, alpīnisma sienas, mākslīgās kāpšanas sienas, kāpšanas sienas. Bieži šie nosaukumi sabiedrībā un arī kāpēju vidū tiek jaukti un lietoti nepareizi. Reizēm tas notiek aiz nezināšanas, reizēm apzināti tāpēc, ka kādam no tiem ir labāks vai atpazīstamāks imidžs.
Kas ir kas?
Alpīnisms - Sporta veids, kāpšana grūti sasniedzamās kalnu virsotnēs, plašākā nozīmē — viena no aktīvā tūrisma formām — augstkalnu tūrisms ar sporta, piedzīvojumu, zinātniskiem un izziņas mērķiem.[1]
Klinšu kāpšana – vēsturiski izveidojusies no alpīnisma, kad alpīnisti vēlējās gatavoties saviem kāpieniem “mājas apstākļos” un pievērsās vietējām klintīm. “Klinšu kāpšana” ir sports, kurā dalībnieki kāpj uz augšu, lejā vai šķērsām dabīgām klinšu formācijām un mākslīgām kāpšanas sienām”.[2]
Kāpšanas sports – vēsturiski ir izveidojies no klinšu kāpšanas. Pirmās sacensības kāpšanas sportā notika klintīs. Šī aktivitāte attīstījās un kopš 1990. gada Pasaules kausa sacensības, Pasaules čempionātus organizē tikai uz kāpšanas sienām. 2007. gadā nodibināja IFSC vai latviski Starptautisko kāpšanas sporta federāciju un kopš 2018. gada kāpšanas sports ir Olimpiskais sporta veids.
Sporta kāpšana – klinšu kāpšanas veids, kurā drošību panāk ar patstāvīgi klintī ielīmētiem vai ieskrūvētiem āķiem, kuros kāpjot ieāķē virvi ar atsaites palīdzību.[3]
Kāpšanas sienas – projektētas dažādu veidu un formas struktūras, kuras izmanto kāpšanas sporta treniņiem un sacensībām vai atpūtai (recreation). Pēdējos gados IFSC aicina pie šī termina nelietot klāt “mākslīgās” kāpšanas sienas!
Tautā daudz populārāks imidžs ir alpīnismam un klinšu kāpšanai un tāpēc bieži kāpšanas sienas sauc par alpīnisma sienām vai klinšu sienām. Šādu terminu lietošana pēc būtības nav pareiza. Kaut arī kāpšanas sienas treniņu nolūkā izmanto gan alpīnisti, gan klinšu kāpēji, un visu trīs sporta veidu pamatā ir kāpšanas kustība, nu jau ir izaugušas vairākas paaudzes, kurām kāpšanas sports ir nodarbe pati par sevi un šie cilvēki varbūt nekad nekāps klintīs vai kalnos.
Lūk daži piemēri:
No šīs reklāmas mēs varētu sagaidīt, ka mūs aizvedīs uz klintīm un mēs saulainā pļaviņā gūsim pirmo pieredzi klinšu kāpšanā. Bet attēls skaidro, ka patiesībā nodarbība būs telpā uz kāpšanas sienas.
Vēl viens dāvanu kartes apraksts. Izskatās ka klinšu kāpšanas imidžs noteikt ir labāks kā kāpšanas sportam un daļēji pie tā esam vainojami mēs paši, šī sporta veida popularizētāji un pakalpojumu sniedzēji. Otrs iemesls laikam ir mūsdienu vide, jo, lai mākslīgais intelekts mūs atrastu, mums ir jālieto tie termini, kurus lieto cilvēki – jā, cilvēki meklē alpīnisma sienas, tad mums mirkļabirkās ir jāizmanto šis termins.
Liepājā plaukst un zeļ alpīnisms, kaut arī ar alpīnismu tam visdrīzāk nav nekāda sakara.
IEPAZĪSIMIES – KĀPŠANAS SPORTS
strauji augošs, dinamisks, kŗāsains un aizraujošs sporta veids bez vecuma ierobežojuma.
Šajā sakarā vēlamies padalīties ar diviem dokumentiem - pirmais no mūs partneriem Singing rock, par to kā pareizi dezinficēt inventāru. Lūdzu ņemiet vērā, ka šie padomi attiecās uz Singing rock produkciju un citiem ražotājiem varētu būt citi ieteikumi.
Singing rock COVID-19 DISINFECTION STATEMENT
Otrais ir Vertical Life un autoru izstrādāts dokuments - Darbības plāns kāpšanas zāļu atvēršanai un darbības nodrošināšanai ņemot vērā Sars-CoV-2 patogēna radītos apdraudējumus.
Strategy Outline for Covid-19 Risk Mitigation in Climbing Gyms
*Bilde no IFSC mājas lapas
Esam pieraduši, ka kāpšanai, izņemot boulderingu, ir nepieciešami divi cilvēki. Viens kāpj, otrs drošina. Dažreiz otra cilvēka trūkums kalpo par iemeslu vai atrunu, lai neaizietu uz treniņu. Kaut arī pasaulē automātiskās drošināšanas izmanto visai plaši, uz Latvijas kāpšanas sienām tās neredzēsim. Vienīgās vietas, kur tās var apskatīt un izmēģināt ir atsevišķi piedzīvojumu parki un tagad arī Adventure parkā TC Alfa.
Populārākie automātisko drošināšanas sistēmu (AD) ierīču zīmoli ir True blue, Perfect descend, mazāk zināmi – Honor, Onbelay
Perfect descend | Honor | Trueblue | Onbelay | |
Bilde (nav proporcionālas dabīgajam izmēram) | ![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
Ražotājs |
Perfect
Descent Climbing Systems. (US) |
HONOR Safety & Consultancy (NL) | Head Rush Technologies (NZ) | Safety engineering (BG) |
Izmanto | Lenta | Virve | Lenta | Trose |
Atbilstība standartam | EN 341: 2011 Class C | EN 341: 2011 Class 1C , EN 360: 2002 | EN 341: 2011 Class 1A, EN 360:2002 | EN 341:2011 Class 1A EN 360:2002 |
Darbības princips | Modulāra centrafūgas bremzēšanas sistēma | Modulāra centrafūgas bremzēšanas sistēma | Magnētiskā bremzēšnas sistēma | Hidropneimatiska sistēma |
Garumi (m) | 8.5-12- 16.1 | 9-16-20(ātruma) | 7,5 -12,5-20 | 8-11-14-17 |
Min. svars klientam (kg) | 11,5 | 10 | 10 | 15 |
Max svars klientam (kg) | 140 | 150 | 136/150 | 125 |
Ievilkšanas ātrums m/s | 0,6; 4,6 (ātruma) | 5 (!) | 1,5 | |
Nolaišanās ātrums m/s | 0,5-2 | 1,2 | 2 | 1 |
Resertifikācijas periodi | 1 gads | 1 gads | 1 gads | 1 gads |
Ātrumkāpšanas versija | IR – vienīgā IFSC atzītā ADS | IR | Ir 12,5 un 16m | Nav |
Cita informācija | Skaitītājs | |||
Ražotāja mājas lapa | https://www.perfectdescent.com/ | https://www.honor-safety.com/ | https://headrushtech.com/trublue-auto-belay/ | http://safetyeng.eu/ |
Pārstāvniecība Latvijā | kapsanassienas.lv | kapsanassienas.lv | Nav | Nav |
*EN 341:2011 -Personal protective equipment against falls from a height – Descender devices
**EN 360:2002 Personal protective equipment against falls from a height - Retractable type fall arresters
Saskaņā ar Climbing business journal intervijas ar Chris Koske – Head Rush technologies viceprezidentu mārketinga jautājumos, kopā apgrozībā ir ap 30000 ierīču 60 valstīs un ikgadu ar Trueblu veic vairāk par 1 miljardu kāpienu.
Globāli pieaugot AD ierīču skaitam ar vien biežāk izskan informācija par nelaimes gadījumiem, kas saistīti ar to lietošanu. Visbiežakais ir nevis to nepareiza darbība, bet gan aizmiršana tajās ieāķēties! Saskaņā ar sporta apdrošināšanas kompānijas Momentum sports datiem starp 2014 un 2018 gadu ar ADS saistīti vien 5% no nelaimes gadījumiem (5% augšējā drošināšana, 7% apakšējā drošināšana un 77% boulderings)
Drošības mērs pret cilvēka aizmāršību ir tā saucamie “drošības vārti”, kuri aizklāj kāpšanas sienu neatļaujot kāpt pirms ieāķēšanās.
Kaut arī izskatās līdzīgas, tās ir atšķirīgas gan pēc darbības principa, ātrumiem, pieļaujamā klientu svara, materiāla, uzstādīšanas nosacījumiem un resertifikācijas biežuma.
Kamēr ADS augstās cenas un uzturēšanas maksas attur kāpšanas sienas no to iegādes, Latvija nav tik ļoti atšķirīga no visas pasaules un agrāk vai vēlāk arī pie mums ADS būs realitāte.
Vairāk informācijas: SIA MURUS, +37129403822, kapsanassienas.lv
Mēs veicām Gokyo lakes treku no 2018.gada 16.oktobta līdz 1.novembrim un pēc gada ir tapis neliels (14 lpp.) pārskats par to, kā mums tur gāja, kā tur nokļūt un cik tas maksāja.
Ja vēlies izbaudīt pirmatklāsmes iespēju, tad visdrīzāk Tev nav vērts lasīt šo apcerējumu. Ja vēlies iegūt informāciju, kā veikt šo vai citu reģiona treku (Everest Base camp trek (EBC) vai Three pass trek u.c.) uz savu galvu, un “minimālām” izmaksām, tad varbūt ir vērts arī izlasīt.
Darba vietas ierīkošana shēma veidojot maršrutus karājoties virvēs.
Ik pa laikam cilvēki interesējas kā tikt pie kāpšanas sienas.
Esam apkopojuši šo procesu septiņos soļos, kuriem būtu jāseko, lai nonāktu līdz svinīgās lentas pārgriešanai. Laika ziņā tas aizņem sākot no 1 mēneša vienkāršiem projektiem kā, piemēram, traversa sienas, un 3 un vairāk mēnešiem sarežģītākiem projektiem, kuros ir gan augšējā, gan apakšēja drošinašana.
No pasūtītāja puses tie var būt arī vairāki gadi, jo ietver sevī arī līdzekļu piesaisti. Visā šai procesā ir svarīga pasūtītāja un mūs kā projekta realizētāja aktīva komunikācija, jo tikai tas var garantēt lielisku iznākumu!
Tradicionāli ar kāpšanas sienām vairums cilvēku asociējas iespēja kāpt telpās uz augšu izmantojot drošības ekipējumu. To sauc arī par kāpšanas sportu un nu tas ir arī Olimpiskais sporta veids.
Traverss nozīmē kustību uz sāniem. Šajā gadījumā kāpšanu nevis uz augšu, bet uz sāniem.
Galvenie traversa kāpšanas sienu plusi:
- Uzstādāma gandrīz jebkurā telpā, jo mūs ieteiktais augstums ir 2,5m
- Vienlaicīgi var izmantot vairāk cilvēku kā kāpšanas sienas ar drošināšanu
- Nav nepieciešama speciāla instruktoru apmācība
- Nav jāpērk un jālieto speciāls drošības ekipējums
- Zemākas izmaksas
Un tagad sīkāk par katru no punktiem:
Ja jūsu mērķis ir sniegt papildus iespējas bērniem vai pieaugušajiem esošās telpās paralēli citām aktivitātēm, tad traversa siena ir viena no iespējām. To nevajadzētu uztvert tikai kā mazu bērnu „izklaidi”, jo arī uz traversa sienas var izveidot pietiekoši izaicinošus maršrutus.
Kopš izseniem laikiem daudziem kāpšanas sienas asociējas ar savulaik LTV1 esošo sporta raidījumu Lielā balva, kurā izmantojām 3m platu un 6m augstu kāpšanas sienu ar diviem paralēliem maršrutiem. Neskatoties uz to, ka raidījums sen nogūlis TV arhīvos, vēl jo projām Latvijā šāda izmēra sienas atsevišķos gadījumos uztver kā standartu, kurš gan neeksistē. Varam apskatīt atšķirības (ieguvumus vai zaudējumus), ja uzstādītu vienāda izmēra (3x6m=18m2) kāpšanas sienu ar drošināšanu vai traversa sienu (2,5x7,2m2).
1. Augstās sienas uzstādīšanai acīm redzot vajadzēs specifiskāku telpu ar augstiem griestiem. Ēkas sienai būs jāiztur kāpšanas sienas , kāpēju svars un kritiena radītās slodzes. Traversa kāpšanas siena var uzstādīt gandrīz jebkurā telpā pie nesošas sienas (pie reģipša sienas diemžēl nesanāks, vismaz mēs neieteiktu).
2.
Augsto
sienu var izmantot 2 kāpēji, kurus drošina 2 drošinātāji. Inventāra novilkšana
un uzvilkšana, ja vien tas nav pietiekamā daudzumā visai grupai, ir
laikietilpīga. Uz šādas traversa sienas vienlaicīgi var kāpt 4-5 cilvēki un tik
līdz viens nokāpj kāpšanu var uzsākt nākamais. Izmantojot traversa kāpšanas
sienu lielāks cilvēku skaits izrotēs cauri ātrāk. Augstās kāpšanas sienas izmantošana sporta stundās būs vienmēr apgrūtinata, jo tā vienmēr prasīs papildus pedagoga uzmanību ierobežotam cilvēku skaitam. savukārt traversa kāpšanas sienas varam iekļaut stafetēs, izmantot iesildoties, spēlēt spēles uz tām utt.
3. Kāpšanas sienai līdzi vienmēr ir lietošanas instrukcija, kur nosaka veidus kā izmantot traversa kāpšanas sienu. Pēc iepazīšanās ar to jūs esat gatavi to lietot. Arī augstajai kāpšanas sienai līdzi ir instrukcija, bet tajā ietverto prasmju apgūšana prasīs ilgāku laiku. Var gadīties, ka jums būs jāapmeklē kāpšanas sienu instruktoru kursi.
4. Augstajai sienai, protams, būs vajadzīgas virves, drošības jostas, karabīnes, drošināšanas ierīces, un tās ir papildus izmaksas, kas sadārdzina projekta realizāciju. Paklāji zem sienas būtu vēlami abos gadījumos un jā traversa sienai to vajag vairāk, jo tā ir platāka.
5. Summējot 1.,3. un 4.punktā teikto traversa sienu izmaksa ir zemākas.
Vai traversa sienas ir drošākas? Nekontrolēta kritiena gadījumā vienmēr ir iespējas gūt savainojumus. Kāpjot vienmēr jāievēro drošības tehnikas noteikumi, kuri atšķirībā no daudziem citiem sportiem brīdina dalībnieku par iespējamajām sekām.
Traversa kāpšanas sienas var būt šaurāks vai platākas atkarībā no telpas un budžeta iespējām. To ir viegli ar laiku izveidot platāku, nopirkt vairāk aizķeru vai uzskrūvēt speciāli veidotas formas, padarot kāpšanu interesantāku un daudzveidīgāku.
Traversa kāpšanas sienu piemērus var atrast pie mūsu realizētajiem projektiem.
Savukārt pamatojumu kāpšanas sienas izveidei var atrast šajā pašā blogā, tā pat kā spēles vai aktivitātes, kuras varat realizēt izmantojot traversa kāpšanas sienu.
No 7.-9.jūnijam Sofijā norisinājās World Indoor Climbing Summit (Pasaules telpu kāpšanas tikšanās/summits). Tajā piedalījās un ar savu pieredzi dalījās kāpšanas industrijas pārstāvji no vairāk kā 20 valstīm.
Foruma devīze : "Shaping the future of indoor climbing"
Līdz šim visa pasaulē tematiski bija tikai divi forumi – Climbing wall summit ASV un Halls and walls Vācijā. Šis bija pirmais mēģinājums apvienot visus kontinentus un kopīgi diskutēt par industrijas aktualitātēm un nākotni.
Starp apspriestajiem tematiem: kāpšanas nākotne, kāpšanas sienu dizaina tendences, finanšu piesaiste, maršrutu veidošana, grīdu segumi un zālēs pārveide u.c. Pasākuma formāts bija paneļa diskusijas, kuru laikā vairāki konkrētās jomas eksperti stāstīja savu pieredzi un dalībniekiem beigās bija iespēja uzdot savus jautājumus. Diskusiju dalībnieki bija tādi starptautiski atpazīstami cilvēki kā Jason Kehl ( So ill, ASV), Tonde Katiyo ( IFSC maršrutu likšanas programmas koordinators, ASV), Nate McMullan (Climbing wall services, UK), Peter Zeidelhack (DAV Munich, Vācija), Killko Caballero (Totem Climbing, Šveice) u.c. Pārstāvētās bija kāpšanas zāļu ķēdes Gravity Vault, Climb NuLu, First Ascent Climbing and fitness, Touchstone climbing, Momentum, Kletterfabrik Koln, Planet Granit, Urban climb, Climbing acadamy, Totem escalade.
Kopīgās atziņas, kurām piekrita daudzi klātesošie, ir ka kāpšana kā industrija ir ļoti jauna un tāpēc par daudzām jomām attieksme vēl ir jāveido. Tuvākā vai tālākā laikā visdrīzāk kāpšana iegūs vēl lielāku atpazīstamību un kļūs no dažu dīvaiņu piekoptas izklaides par visai ikdienišķu pasākumu. Līdz ar to tā neizbēgs no globalizācijas un citu sporta veidu likteņa. Jautājums ir vai mēs kļūsim veiksmīga industrija vai paliksim starp tiem sporta veidiem, kuri dzīvo tikai ar valsts atbalstu. Ar vien vairāk nostiprināsies esošie tirgus spēlētāji un jauni ienāks mazāk, neskatoties uz to, ka izaugsmes potenciāls ir milzīgs.
Viens no izaicinājumiem ir kopīgas attieksmes un nākotnē standartu izveide grīdas segumiem zem kāpšanas sienām. Neskatoties uz esošo standartu Eiropā boulderinga sienām daudzi jautājumi tajā neatspoguļojās. Izskanēja cerība, ka pēc pieciem gadiem nebūs vairāk diskusijas vai zem augstajām sienām ir jābūt mīkstajam segumam, bet būs diskusija par tā biezumu un īpašībām. Diemžēl seguma esamība drošību nepadara kā pašsaprotamu, milzīga loma ir izvēlēto materiālu kvalitātei un to kombinācijām, kas rezultējas to īpašībās un spējās samazināt kritiena ietekmi uz cilvēka ķermeni, kā arī materiāla izmaksās attiecībā pret tā kalpošanas laiku.
Maršrutu veidošanā liels izaicinājums ir drošība, profesionālisms, atlīdzības godīgums un maršrutu kvalitāte. Ja agrāk maršrutu likšana bija darbs vairāk vai mazāk brīvprātīgs un atlīdzība iespēja kāpt bez maksas (kā tas vēl jo projām ir vairums gadījumu Latvijā), tad virzība uz maršrutu likšanu kā profesiju ir neizbēgama. Neskatoties uz to šim izaicinājumam neviens nav gatavs, jo nav maršrutu licēju izglītības sistēmas.
Šie ir tikai daži no tematiem.
Latvijas kontekstā mēs esam knapi pieskārušies tam, ko citur jau mēģina saukt
par industriju. Jo vairāk tajā darbojos, jo vairāk apzinos cik plaša un
daudzveidīga tā ir, un cik daudz vēl ir ko izzināt, un šādi forumi noteikti ir
vieta kur to darīt. Uzklausot citu viedokļus un pieredzi mēs mainām savu
attieksmi un noteikti pilnveidojam savus pakalpojumus.
Kāpšanas sienas izgatavotājam ir jānodrošina tās pasūtītāju ar lietošanas instrukciju atbilstoši LVS EN 12572-1 2017. Diemžēl praksē ne vienmēr kāpšanas sienas lietotājs saņem šo instrukciju, nemaz nerunājot par tās ievērošanu. Biežākais iemesls ir garā cilvēku ķēde starp izgatavotāju un gala sienas lietotāju (izgatavotājs, ģenerāluzņēmējs, pašvaldība, sporta centra direktors, lietotājs).
Viena no lietām, kuras nosaka standarts ir regulāras kāpšanas sienas (KS) pārbaudes. Tās ir dažādas pēc būtības un intervāliem, kā arī to veicējiem.
1. Rutīnas vizuālā pārbaude
Šās pārbaudes laikā uzmanību pievērš acīm redzamiem defektiem un apdraudējumiem no KS ārpuses. To var veikt no zemes, neizmantojot kāpnes, pacēlājus vai virves. Parasti rutīnas vizuālo pārbaudi veiks atbildīgais par kāpšanas sienu pirms KS ikdienas lietošanas, un to var veikt arī katrs lietotājs. Uzmanība būtu jāpievērš vaļīgām aizķerēm, tīrībai ap KS, liekiem priekšmetiem KS priekšā, trūkstošiem priekšmetiem vai acīm redzamiem bojājumiem.
2. Operatīvā pārbaude
Operatīvā pārbaude ir detalizētāka, kura laikā pārbaudām inventāra funkcionalitāti un stabilitāti, un daļu nolietojumu. Šādas pārbaudes ir jāveic ik pēc 1-3 mēnešiem atkarībā no KS noslogojuma un izgatavotāja instrukcijām. To parasti veic par KS atbildīgā persona. Operatīvās pārbaudes rezultāti ir jādokumentē.
Īpaša uzmanība šajā pārbaudē jāpievērš KS drošināšanas punktiem
3. Galvenā pārbaude
Galvenās pārbaudes atbilstoši izgatavotāja instrukcijām veic lai noteiktu kāpšanas sienas vispārējo drošību. Tās laikā pārbauda KS karkasu, tā stiprinājumus pie sienas, laika apstākļu ietekmi, puves un korozijas ietekmi, veikto remonta darbu ietekmi uz drošību u.c. Galveno pārbaudi veic kāpšanas sienas izgatavotājs vai cita kompetenta persona. Galvenās pārbaudes rezultāti ir jādokumentē.
Īpaša uzmanība šajā pārbaudē jāpievērš drošināšanas punktiem, KS konstrukcijai - visam, kas atrodas KS iekšienē.
Galvenās pārbaudes jāveic atbilstoši ražotāja instrukcijām.
SIA MURUS rekomendē:
· rutīnas vizuālās pārbaudes katru reizi pirms nodarbības sākuma
· operatīvās pārbaudes ik pēc 3 mēnešiem
· galvenās pārbaudes KS telpās ik pēc 2 gadiem, KS ārā katru gadu pirms sezonas uzsākšanas
Operatīvās un galvenās pārbaudes jādokumentē vienotā žurnālā, kura paraugs atrodams šeit. Par galvenajām pārbaudēm SIA MURUS sagatavo KS pārbaudes protokolu, kurā rekomendējam veicamās darbības.
Pieteikt kāpšanas sienas pārbaudi varat rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot 29403822.
Kāpēc cilvēkam būtu jākāpj un sporta hallēs, darba vietās un parkos jāveido kāpšanas sienas? Šajā sarakstā esam apkopojuši populārākos iemeslus kāpšanas sienas izveidošanai:
1. Veselības uzlabošana
2. Atbilstība kompetenču pieejai mācību saturā
3. Brīvā laika piepildīšana
4. Potenciāli jaunu talantu identifikācija
5. Karjeras identifikācija
6. Ģimeņu stiprināšana
Ir daudz iemeslu, kuri pamato nepieciešamību pēc kāpšanas sienas skolā kā papildinājumu realizējot sporta programmu. Starp tiem ir:
1. Kāpšana uzlabo bērnu fiziskās sagatavotības aspektus – ķermeni, prātu un garu. Kāpjot bērni attīsta spēku, izturību un lokanību. Tie vienlaicīgi izmanto prātu, lai risinātu problēmas un pieņemtu lēmumus, izvēloties atbilstošas aizķeres rokām un kājām, lai sasniegtu savus mērķus. Sociāli emocionālā līmenī viņi pārvar izaicinājumus, attīsta neatlaidību un uzticēšanos.
2. Kāpšana piesaista dalībniekus dažādās vecuma grupās, ar dažādu fizisko sagatavotību un interesēm. Kāpšanas sienas var pielāgot, lai tās atbilstu dalībniekiem no 3 gadu vecuma. Dažādas sienu iespējas ļauj sienas izmantot iesācējiem, pieredzējušiem kāpējiem un pat cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kā alternatīva kāpšana bieži uzrunā tos bērnus un jauniešus, kuriem nepatīk tradicionālie sporta veidi.
3. Kāpšana un kāpšanas sienas atbilst projekta Skola 2030 „Kompetenču pieeja mācību saturā” nostādnēm. Tajā starp citām pie pamata kustībām ir minēta kāpšana, uzsverot, ka “Kustību aktivitātēm ir unikāla valoda, jo tās vienlaikus iedarbojas uz ķermeni un domāšanu, tajā pašā laikā notiek katra izglītojamā personalizēts izglītības process”
4. Mūsdienās liela problēma ir jaunu cilvēku datora atkarība, klaiņošana, neatļautu vielu lietošana u.c. Kāpšana šajā kontekstā nodrošina vēl vienu alternatīvu brīvā laika pavadīšanā aizpildot to ar fiziskam aktivitātēm
5. Kopš 2016.gada augusta kāpšana ir oficiāli atzīts Olimpiskais sporta veids, kurš pirmo reiz tiks pārstāvēts Tokijā 2020. Neskatoties uz to, ka sacensības kāpšanas sporta disciplīnās notiek jau gadu desmitiem, sporta veida šāda veida atzinība paver jaunas iespējas sportistu karjerām un tāpēc ir svarīga talantu identifikācija visā valsts teritorijā. Viens no veidiem kā to nodrošināt ir attiecīgā sporta veida pieejamība pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam.
6. Kāpšana nebeidzās pamatskolā vai vidusskolā. Bieži praktizējot šo nodarbi jaunieši izvēlas savu tālāko karjeru „outdoor” sektorā, kļūst par treneriem vai pievēršoties industriālam alpīnismam.
7. Kāpšana ir viens no sporta veidiem, kuru neierobežo dzimums vai vecums. Ar to var nodarboties visas dzīves garumā vairākās paaudzēs. Pat Latvijā nav retums, ka nākamā ģimene iepazīstas pie kāpšanas sienas, pēc tam to apmeklē kopā ar bērniem. Bieži kāpšanas un drošināšana notiek „pārīšos”, kas nav novērojams daudzos populāros sporta veidos
8.
Uzstādot darba vietā kāpšanas siena var būt kā papildus
„bonus”, kuru piedāvā darba devējs un Latvijā ir šāda pieredze
Formas var būt kā kāpšanas sienas daļa vai maršruta daļa, un ideālā variantā tām būtu jābūt saskaņotām ar kāpšanas sienas dizainu (leņķiem starp plaknēm). Formu daudzums – kaut arī tas nav likums, labs sākums būtu 1 forma uz 10m2 augstajām sienām, un 2,5 formas uz 10m2 boulderingam.
Formas var izgatavot no stiklaudums (GRP) vai saplākšņa. Lūk formu veidu savstarpējais salīdzinājums no World indoor climbing summit Sofijā
![]() | ![]() |
SIA MURUS uzstādītajām kāpšanas sienām ir izmantoti Fixe drošināšanas enkuri.
Lūdzu pārbaudiet vai drošināšanas staciju ķēdēm, kas savieno āķi ar metāla gredzenu, nav korozijas pazīmes vai plaisa augšējā ķēdes posmā. Ja pamanāt šādas problēmas lūdzu pārstājiet lietot šo drošināšanas enkuru. Tas ir nekavējoties jānomaina !
Tā kā lielākā daļa mūsu uzstādītās kāpšanas sienas atrodas telpās, tad ir visai maza iespēja, ka šī problēma varētu skart jūsu kāpšanas sienu. Tomēr lieka pārbaude drošībai netraucēs.
Arī Fixe/ Techrock ir izplatījusi paziņojumu par šo situāciju.
Sīkāks apraksts ar bildēm par problēmas būtību, tās cēloņiem un risinājumu Deutscher Alpenverein ziņojumā.
Šī problēma ir pazīstama kā slodzes korozijas plaisāšana (STRESS CORROSION CRACKING) un uz to vērš uzmanību arī UIAA savā ziņojumā. Tas var skart arī citu ražotāju enkurus.
Ja jums ir jautājumi vai neskaidrības lūdzu zvaniet 29403822.
Atgādinām ka Jums ir jāveic:
Nepareizi un nepilnīgi lēmumi visās pozīcijās apgrūtina precīzas tāmes sagatavošanu un veiksmīgu projekta realizāciju.
Daži piemēri no iepriekš izsludinātu iepirkumu konkursu nolikumiem:
Lai novērstu šāda veida problēmas ir svarīgi konsultēties ar kompānijām, kas piedāvā kāpšanas sienu izveidošanu, projektu agrīnā stadijā vēl pirms iepirkumu izsludināšanas, izvērtēt to iepriekšējo pieredzi, uzklausīt ieteikumus un tikai tad pieņemt galīgos lēmumus par kāpšanas sienas izmēriem, novietojumu, drošināšanas veidiem utt. Visiem šiem lēmumiem ir tiešs sakars ar kāpšanas sienas galējām izmaksām un lietotāju ērtībām.
Piemēram piedāvājam mūsu sagatavotu kāpšanas sienas specifikācijas paraugu.
Jūs varat aizpildīt specifikāciju paši vai sazināties ar SIA MURUS un mēs jums to sagatavosim kopā ar topošās kāpšanas sienas skici bez maksas.
Pēdējo gadu "mode" ir aizķerea ar dažādu tekstūru. Tas ierobežo aizķeres daļu, kuru var izmantot kāpšanai. Rezultātā kāpšana kļūst grūtāka un tehniskāka.
"Man ir mazs bērns, tātad viņam, lai veiksmīgi uzkāptu pa sienu, vajag XL izmēra aizķeres kur kārtīgi ieķerties." Ne visos gadījumos tas tā arī būs. Liela nozīme ir aizķeres formai, kas nosaka to, kādā veidā mēs spēsim vai nespēsim pie tās noturēties.
Secinājums:
Izvēloties aizķeres jāizvērtē to pielietojums, kam tās ir domātas. Ja nav pārliecības, prasiet pārdevējam, brauciet skatieties klātienē. Sākiet ar mazumiņu un pēc kāda laika paši sapratīsiet ko jums vajag un kas pietrūkst.
Vai iezmēram ir nozīme? Protams, lielas aizķeres ir vizuāli iespaidīgākas, bet ne vienmēr tādas ir nepieciešamas, daudz svarīgāka ir to forma.
Galvenais nosacījums drošinot kāpēju, kas kāpj ar augšējo drošināšanu, visu laiku vismaz vienai rokai stingri jātur virvi zem drošināšanas ierīces!
0. Izejas pozīcija –šajā gadījumā kreisā roka (pulsa roka)virs drošināšanas ierīces, labā roka (bremzējošā vai vadošā roka) zem drošināšanas ierīces stingri tur virvi .
1.Kāpējam kāpjot uz augšu pulsa roka ieņem virvi, bremzējošā roka izvelk tocauri drošināšanas ierīcei paralēli virvei.
2.Bremzējošā roka uz reiz tiek nolaista lejā, lai nepieciešamības gadījumā efektīvi apturētu kritienu. Divi īsi pārtvērieni būs vienmēr efektīvāki par vienu garu.
3.Pulsa roku nolaiž lejā un tā pārņem virvi 7-10 cm zem drošināšanas ierīces.
4.Bremzējošā roku virza augšup pa virvi līdz pulsa rokai.
5.Pulsa roku ceļ augšā virs drošināšanas ierīces
6.Esam atgriezušies izejas pozīcijā un varam turpināt ieņemt virvi.
Kāpējam stāvot uz vietas abas rokas tur virvi zem drošināšanas ierīces.Laižot kāpēju lejā virvi caur plaukstām laiž abas rokas,atrodoties zem drošināšanas ierīces.
Divi īsāki pārtvērieni būs vienmēr efektīvāki par vienu garu.
Kļūdas:
Drošinot nereti tiek pieļautas kļūdas, par kuru sekām negribētos pat domāt:
- pašpārliecinātība, kuras rezultātā iestājas nevērība (drošinātājs ir guvis pietiekamu pieredzi un ir pārliecināts, ka noturēs kāpēju jebkurā situācijā un rezultātā pieļauj kļūdas. Iespējams, nelabvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā šīs kļūdas var novest pie nelaimes gadījuma)
- pārņemot rokas virve tiek pieturēta ar diviem vai trim pirkstiem nevis ar visu plaukstu virve tiek slidināta caur vienai vai abām rokām. Arī šajā situācijā var gadīties, ka kritienu nevar apturēt
- virves abpus drošināšanas ierīces tiek turētas paralēli (līdzīgi kā 2 attēlā), lai it kā labāk reaģētu uz kāpēja darbību, tomēr šajā pozīcijā drošināšanas ierīce tiek izslēgta no darbības. Tāpēc pēc virves ieņemšanas bremzējošā roka uzreiz jānolaiž uz leju tādējādi bloķējot virvi!
- nepareiza drošināšanas ierīces izvēle
- kāpjot ar apakšējo drošināšanu, drošinātājs bieži atkāpjas no sienas, lai būtu vieglāk vērot partneri. Kāpēja kritiena gadījumā kritiena radītais spēks drošinātāju var nogāzt no kājām, un šādā situācijā tas visdrīzāk zaudēs kontroli pār virvi.
- drošinātājs veic savus pienākumus tieši zem kāpjošā partnera. Rezultātā kāpējs var uzkrist drošinātājam virsū.
- kāpējs neseko līdzi virvei, un pie neieņemtas virves turpina kāpienu, palielinot iespējamo krišanas attālumu. Tas bieži notiek, ja drošinātājam ir neliela pieredze un tas fiziski nepaspēj ieņemt virvi, vai arī drošināšanas kustības tam vēl nav atstrādātas. Rezultātā drošinot tas pieļauj kļūdas (līdz pat virves palaišanai vaļā ar abām rokām).